Tikai cipari un komati.

Katru dienu to vien dzirdam - tas un tas ir audzis par tik procentiem, tas un tas sarucis par tik procentiem. Visur tikai kaili cipari un komati. Vai reāli dzīve tas kaut ko izsaka? Vai tas mums atviegli dzīvi? Vispār ir savādi lasīt informāciju, ka bezdarba līmenis samazinās.

Man gribētos zināt, kura no partijām savos priekšvēlēšanu saukļos leposies ar 0,6%. Vai ZZS? Varbūt "Vienotība"? Un vai vispār ir jālepojas ar šo, neko neizteicošo, skaitli. Kurš cilvēks par nopietnu ņems Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) "operatīvo" informāciju, ka bezdarbs samazinas? Samazinas jau tikai reāli reģistrētie bezdarbnieki. Un to paliek arvien mazāk tikai pateicoties tam, ka šie cilvēki vairs nesaņem pabalstus. Kāda jēga tērēt atlikušos santīmus uz pārreģistrāciju, ja nav pat par ko nopirkt maizi? Un šādi cilvēki, kas vairs necer ne uz ko labu, un neierodas uz pāreģistrāciju NVA, paliek ar katru dienu vairāk.
Vai Labklājības ministrija var pateikt, cik ir cilvēku Latvijā, kas nesaņem nekādu sociālo palīdzību? Gan jau viņiem ir datu par to, bet kāpēc tas netiek atklāts? Vienkārši tad šie kungi un dāmas, nostādītu sevi neveiklā situācijā īsi pirms vēlēšanām. Tad pat aklajam būtu skaidrs, ka situācija nodarbinātības ziņā nav uzlabojusies, bet gan ar katru dienu paliek dramatiskāka un šausmīgāka.
Vēl vakar kāda ģimene (divi pieaugušie un bērns) ap 18:10 bija liecinieki, kā elektriskais vilciens notriec cilvēku. Vecmīlgrāvī, netālu no Ziemeļblāzmas, vīrietis gāja pa paralēlām sliedēm pretim vilcienam, bet tad pēkšņi vienkārši izgāja vilciena priekšā un aizlidoja kā salauzta lelle... Vilciens apstājās. Labi vēl ka bērnam izdevās aizsegt acis, lai viņš to neredzētu. Tur vairs nebija ko glābt. Atbrauca "ātrie", atbrauca reanimācijas brigāde, atbrauca policisti... Bet tur ko glābt vairs nebija. Vīrietis bija miris un papildināja statistiku par pašnāvnieku skaitu Latvijā...
Cilvēki tāpat vien nemetas pretim daudzu simtu tonnu smagam vilcienam. Visam ir iemesls. Bet ar nožēlu man un par kaunu šai valstij jāsaka, ka šādu gadījumu paliek arvien vairāk. Bezizeja dzen izmisumā. Bet valdība to neredz un bāž galvu smiltīs kā strauss. Viņiem tas ir tikai vēl viens cipars pirms vai pēc komata... Viena lieta ir sēdēt un vākt statistiku, pavisam kas cits to visu redzēt un izbaudīt uz paša ādas, skatīt paša acīm un saprast cik nevērtīga ir cilvēka dzīvība šīs valdības acīs.
Padomājiet par to...