Nekā svēta...

Šī saeima cilvēkiem arvien biežāk un skaidrāk parāda savu īsto seju. Un tajā nav nekā no tā, kas bija pirms kādiem piecpadsmit gadiem. Protams, ka var teikt - tad kad mans opītis bij dzīvs, zāle bija zaļāka, zivis bij lielākas... ;-) Bet tomēr, ja 90 gadu sākumā atjaunotā Saeima kaut nedaudz vēl pauda tautas gribu un tās deputati varēja sevi saukt par tautas kalpiem, tad šodien viņi ir tautas negods. Skumji, ka deputāti savu biznesu vērtē augstak par tautas uzticību. Nekā svēta...

Varbūt mani moka nostaļģija pēc vecajiem labajiem laikiem. Varbūt vienkārši esmu jau novecojis un sasniedzis to gadu robežu, kad var sacīt: "Ko tu veci vispār sajēdz!" Lai kā arī nebūtu, es neuzskatu par pareizu Saeimas prezidija un frakciju padomes atteikumu Dainim Īvānam (Latvijas Tautas fronte) uzstāties ar runu Saeimas svinīgajā sēdē 4. maijā. Aprit tomēr 20. gadi, kopš LTF (kuru vadīja D. Īvāns) apvienoja tautu un panāca Latvijas neatkarības atjaunošanu. Un šeit nav nozīme, kādi ceļi kopš tā laika ir bijuši D. Īvānam.

Ja tādi kungi kā 100 Saeimas "gudrie" ar G. Daudzi priekšgalā to nesaprot, tad viņiem nav ko darīt Saeimā. Lai iet rakt grāvjus un iemācas cienīt cilvēkus, viņu nopelnus un darbus. Savādi, ka šie "tautas kalpi" bija tik izbrīnīti par cilvēku aso reakciju. Laikam viņi iedomājās, ka tauta, ne tik senos notikumus, būs jau aizmirsusi. Kaut ko tādu es nebiju gaidījis ne no "Vienotības", ne ZZS, ne TB/LNNK...

Bet mēs atceramies. Atceramies visu - gan labu, gan ļaunu... Un es ceru, ka šī Saeima paliks atmiņā kā vistumšākā nakts kopš neatkarības atjaunošanas. Un jādomā ka mēs atcerēsimies tos vārdus, kas šobrīd Saeimā sevi lepni vēl dēvē par "tautas kalpiem". Tikai dāmas un kungi atcerieties - jūsu laiks drīz beigsies...